Mūsu ceļojums sākās ar lidojumu sestdienas rītā maršrutā Rīga- Bergamo, kuram biļetes bijām iegādājušies jau 3 mēnešus iepriekš un tās mums izmaksāja 35Ls katram.
Jau pēc nepilnām 3 stundām (ap 14:00) mūsu lidmašīna nolaižas saulainajā Itālijā- Orio al Serio lidostā, kurā dodamies uz Hertz auto nomas kompānijas ofisu, lai saņemtu savu, jau pirms 3 mēnešiem rezervēto, Fiat Panda A klases mašīnīti. Auto mums izmaksā 92Ls, rezervējot to savlaicīgi caur Ryaniar mājas lapu (Ryanair aviokompānijai ir noslēgta sadarbība ar Hertz un līdz ar to vismaz mēnesi iepriekš rezervējot var saņemt ievērojamas atlaides auto nomai).
Auto ir gluži kā jauns un brauc ļoti žiperīgi. Ja sākumā nedaudz šaubāmies, kā šis Fiatiņš pieveiks kalnu ceļus, tad vēlāk pārliecināmies, ka nekādu grūtību ar kalnu pievarēšanu šim auto nav.
Tā kā neesam pavisam pārliecināti par savu prasmi nevainojami vadīt auto pa kalnu serpentīniem, tad piepērkam arī Super Cover apdrošināšanu (kas mums izmaksā 125Ls), lai kādas auto avārijas, bojājuma vai zādzības gadījumā mēs ne par ko nenestu materiālu atbildību.
Un tā nu mēs ar savu jauno draugu- Fiatu uzsākam 300 km garo ceļu no Bergamo līdz Šveices reģionam- Vallis, kurā esam nolēmuši pavadīt nedēļu kalnos.

Mūsu nedēļas nogales ceļojums sākās brīdī, kad es Ryanair aviokompānijas mājas lapā uzgāju akcijas cenas lidojumiem no Stokholm Skavsta lidostas uz Toulon St.Tropez (pie Hyeres pilsētas) lidostu Francijas Rivjērā. Tobrīd akcija bija arī lidojumiem no Rīgas uz Stokholm Skavstu un rezultātā, sakombinējot šos abus lidojumus, kopējās aviobiļešu izmaksas vienam cilvēkam bija 9Ls par turp un atpakaļ biļetēm kopā!!! Tas bija pārāk vilinošs piedāvājums, lai pārdesmit minūšu laikā neizlemtu par labu nedēļas nogalei Francijas dienvidos. Vēl tikai atlika rezervēt kempinga mājiņu pie jūras (50 eiro par vienu dienu par mājiņu), kā arī ievākt informāciju par interesantākajām apskates vietām Hyeres pilsētiņas tuvumā, kā rezultātā izlēmām, ka divas Francijā pavadāmās dienas veltīsim Zelta salu (Golden islands) iepazīšanai, apbraukājot tās ar īrētiem velosipēdiem kā arī izstaigājot kājāmgājēju takas.

Ceļojumā uz Maroku devāmies 2005 gada jūnijā. Ceļojumam gatavojos vairākus mēnešus iepriekš- lasīju Dorling Kindersley ceļvedi, internetā sazinājos ar marokāņiem, pie kuriem plānojām pavadīt 14 Marokas apskatei atvēlētās dienas. Divus mēnešus pirms ceļojuma internetā pasūtījām aviobiļetes ar Easy Jet kompāniju no Rīgas līdz Berlīnei, no Berlīnes līdz Valencijai Spānijā un tieši tā pat atpakaļ līdz Rīgai (2005. gadā vēl nebija zemo izmaksu aviokompāniju lidojumi uz Maroku). Biju savākusi informāciju par transporta iespējām Marokā. Uzzināju arī par nepieciešamajiem profilakses pasākumiem, no kuriem obligāta izrādījās tikai A hepatīta pote.

Pamatīgās gatavošanās dēļ ceļojumu nevarēja nosaukt par spontānu un neapdomīgu. Tomēr tajā bija daudz nezināmo, kas atstāja vietu piedzīvojumiem. Neprognozējama un tamdēļ aizraujoša bija stopēšana no Valencijas līdz Spānijas dienvidu galējam punktam- Tarifai. Tāpat arī liels piedzīvojums bija vietējo marokāņu iepazīšana, jo pirms ceļojuma mums bija visai trūcīgs priekšstats par to, kādi būs tie cilvēki, kuru mājās pavadīsim ceļojuma laiku. Tā bija mūsu pirmā hospitalityclub un couchsurfing pieredze.
Bet tagad par visu pēc kārtas..