Lētas aviobiļetes uz Frankfurti (Hahn)
Frankfurte pie Mainas ir Vācijas federālās zemes Hesenes lielākā pilsēta un piektā lielākā pilsēta Vācijā. Pilsētas aglomerācijā ir ap 5,6 miljoni iedzīvotāju. Mūsdienu Frankfurte ir multikulturāla pilsēta, kur dzīvo 180 tautību cilvēki, nozmīgs transporta centrs un lielākais finanšu centrs kontinentālajā Eiropā. Gadsimtiem tā ir bijusi Vācijas politiskais, tirdzniecības un finanšu centrs. To raksturo arī pilsētas „iesaukas” – Bankfurt vai Mainhattan. Tajā notiek nozīmīgi starptautiski tirgi un izstādes.
Ar ko slavena Frankfurte pie Mainas
- Viduslaikos Frankfurtē tika vēlēti, bet Frankfurtes katedrālē kronēti vācu karaļi.
- Tā ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem. Šeit atrodas Eiropas Centrālā banka, kā arī lielāko Vācijas komercbanku (Deutsche Bank, Dresdner Bank un Commerzbank) galvenie biroji; Frankfurtes birža ir lielākā Vācijā un viena no lielākajām pasaulē.
- Pilsētas centrā ir debesskrāpju rajons – reta parādība Eiropā. Commerzbank-Tower līdz 2004.gadam bija augstākā celtne Eiropā.
- Frankfurtes starptautiskā lidosta ir viena no trijām lielākajām Eiropā.
- Frankfurtes grāmatu tirgus ir viens no lielākajiem pasaulē.
- Kulinārijā slavena ar Frankfurtes desiņām.
Nozīmīgākie apskates objekti
Sv. Bartolomeja katedrāle - gotiskā katedrāle ir Frankfurtes galvenā baznīca būvēta 14.–15. gs. uz vēl agrākās baznīcas pamatiem. No 1356. gada šajā baznīcā tika ievēlēti Svētās Romas impērijas valdnieki un 1562.–1792. g. tika kronēti Vācijas karaļi. 1867. g. katedrāle nodega un pēc tam tika pārbūvēta tās pašreizējā izskatā. Katedrāles augstums ir 95 m.
Vecais operas nams - Slavenā vecā opera (Alte Oper) tika uzcelta 1880. g. Tas bija viens no galvenajiem operteātriem Vācijā, stipri cieta II Pasaules kara laikā. Līdz pat 1970. g. tās bija drupas, nosauktas arī par "Vācijas skaistākajām drupām". Bija pat centieni tās uzspridzināt. Bijušais Frankfurtes mērs Rudijs Arndts tāpēc pat tika iesaukts par „Dinamīta Rudiju”. Ņemot vērā sabiedrības spiedienu, ēka tika pilnībā rekonstrurēta 1981. g.. Šodien tas darbojas kā koncertzāle, bet operu izrādes notik jaunajā Frankfurtes Operas teātrī.
Sv. Pāvila baznīca ir Vācijas nacionālās vēstures piemineklis ar lielu simbolisku nozīmi – tā ir pirmā 1848. gadā demokrātiski ievēlētā Vācijas Parlamenta vieta. To sāka būvēt 1789. g. kā protestantu baznīcu, bet pabeidza tikai 1833. g. Baznīcā 1848.–1849.g. buržuāziskās revolūcijas laikā Frankfurtes Parlamenta locekļi rakstīja konstitūciju apvienotajai Vācijai. Mēģinājums neizdevās, jo Prūsijas un Austrijas valdnieki negribēja zaudēt varu, un 1849. g. prūšu karaspēks pabeidza demokrātijas eksperimentu ar ieroču spēku un parlamenta darbība tika izbeigta. Pēc tam ēka atkal tika izmantota dievkalpojumiem.
Sv. Katrīnas baznīca ir lielākā luterāņu baznīca Frankfurtē. Tā atrodas pašā pilsētas centrā pie Ceil (Zeilstraße) tirdzniecības ielas.
Virssardzes nams (Hauptwache) ir baroka arhitektūras piemineklis – ēka celta 1730. g., agrāk to izmantoja kā cietumu. Tā ir devusi savu nosaukumu apkārtējam laukumam un transporta mezglam zem tā. Tas atrodas pilsētas galvenās tirdzniecības ielas - Ceil ielas galā.
Ceil iela (Zeilstraße) - Frankfurtes galvenā iepirkšanās iela, viena no ievērojamākajām apmeklētāju ziņā visā Vācijā. Tā ir gājēju iela, ko abos galos norobežo lieli laukumi – Hauptwache laukums rietumos un Konstablerwache austrumos. Tā ir otrā dārgākā iepirkšanās iela Vācijā pēc Kaufingerstraße Minhenē. Mēnesi pirms Ziemassvētkiem šī iela pārtop par vienu no lielākajiem Ziemassvētku tirgiem Vācijā.
Romiešu (Römer) nami. Vecā pilsētas rātsnama nosaukums – „romiešu” faktiski apzīmē deviņas mājas, kuras pilsētas dome 1405. g. iegādājās no turīgas tirgotāju ģimenes. Vidējais nams kļuva par rātsnamu un vēlāk tika savienots ar kaimiņu ēkām. Augšējā stāvā ir Kaisersaal – imperatoru zāle, kurtikko kronētie imperatori rīkoja dzīres. Nami tika daļēji iznīcināti 2. Pasaules karā un vēlāk pārbūvēti.
20. gadsimta arhitektūra
Frauenfriedenskirche baznīca, iesvētīta 1929. g., agrā modernisma baznīcas ēka.
Grossmarkthalle, uzbūvēta 1926.–1928. g., bijušais vairumtirdzniecības tirgus, nākotnē European Central Bank galvenā mītne.
IG Farben Building ēka, uzbūvēta 1928.–1930. g. tagad Johanna Volfganga Gētes Universitāte.
Gētes nams, bija sagrauts 2. Pasaules kara laikā,. no jauna uzcelts 1947. g., Johanna Volfganga Gētes dzimšanas vieta (1749. g.).
Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejs, uzbūvēts1985. g.
Debesskrāpji
Frankfurte ir vienīgā Vācijas pilsēta ar tik nozīmīgu debesskrāpju skaitu, kas sasniedz vismaz 150 m augstumu. Te ir 11 tādas būves un divas vēl tiek būvētas. Dažām augstākajām augstums pārsniedz 200 m:
Commerzbank Tower, 259 m – Eiropas augstākā būve 1997.–2003. g., Komercbankas galvenā mītne.
MesseTurm, 257 m – Eiropas augstākā būve 1990.–1997. g.
Westendstraße 1, 208 m – DZ Bankas galvenā mītne.
Maintower, 200 m – Hesenes – Tīringenes Zemesbankas galvenā mītne ar skatu laukumu uz jumta, kas ir publiski pieejams.