Lidojumi uz Kipru
Kipra – pasakaini skaistā, mītiem un leģendām apvītā Vidusjūras sala ar savdabīgu vēstures dvesmu un pārsteidzošu dabu. Kipra – Vidusjūras pērle, kurā, ja ticam sengrieķu leģendai, no jūras putām dzimusi mīlas dieviete Afrodīte. Tāpēc šo valsti arī dēvē par Afrodītes salu, un uz to visa gada garumā plūst ceļotāji, kuri vēlas uzjundīt padzisušas jūtas vai izdziedēt salauztu sirdi...
Šī sala ir lieliska jebkurā gadalaikā. Vidējā temperatūra vasarā - no +25 C līdz +35 C, ziemā – no +17 C līdz +19 C (ziema ir ļoti īsa un maiga), kalnos ziemā termometra stabiņš nolaižas pāris grādus zem nulles un uzsnieg sniegs. Vairāk kā 320 saulainas dienas gadā, lietus vasarā līst ļoti reti (gadās arī sausuma periodi), lielākā daļa nokrišņu izkrīt laika posmā no decembra līdz februārim. Vidējā jūras ūdens temperatūra Kipras piekrastē jūlijā ir +23C, bet februārī 14C, peldēšanās sezona ir atvērta gandrīz visu gadu.
Siltais un veselīgais klimats, smilšainās pludmales, draudzīgie ļaudis, kvalitātes kategorijai atbilstošās viesnīcas, senā vēsture, interesantās ekskursijas un nepārspējamā nacionālā virtuve – tas viss padara Kipru par iekārojamu atpūtas vietu visas pasaules ceļotājiem.
Sala atrodas Vidusjūras baseina ziemeļrietumu daļā, 50 km attālumā no Turcijas. Tās kopējā platība 9250 km2 (trešā lielākā sala Vidusjūrā), iedzīvotāju skaits – apmēram 772 000, 78% grieķi – kiprieši, ieskaitot maronītus, armēņus un latīņus. Apmēram 18% turki – kiprieši, kuri galvenokārt dzīvo valsts okupētajā ziemeļu daļā) un citas tautība.
Ziemeļos krasta līnija ir izlauzīta un klinšaina, bet dienvidos - līdzena, ar garām smilšu pludmalēm. Centrā un dienvidrietumos atrodas plašs vecs vulkāniskais masīvs – Trodoss, augstākā virsotne – Olimpa kalns 1952 m. Starp kalniem izvietojusies plaša un auglīga Mesaorijas ieleja. Galvaspilsēta – Nikosija. Gleznainā sala ilgu laiku bija Turcijas pārvaldījumā, vēlāk to pārņēma briti, un tikai 1959.gadā tā ieguva neatkarību. Bet jau 1974.gadā tā atkal tika sadalīta starp grieķiem un turkiem. Administratīvi 69,74% teritorijas ir Kipras Republika, 34,85% ir Turcijas kontrolētā Ziemeļkipra, 2,74% teritorijas aizņem divas Lielbritānijas militārās bāzes un 2,67% ir ANO kontrolētā buferzona starp Kipru un Ziemeļkipru.
Taču Kipra nav tikai pludmales un jūra, tajā var doties arī dažādās aizraujošās ekskursijās, piemēram, izbraucienā ar džipiem, astoņkāju zvejā vai izjādēs ar ēzelīšiem. Kipras ainavu veido cipreses, pīnijas, bugenvillijas, apelsīnu un citronkoku birzis, banānu un vīnogulāju plantācijas.
Kipras ievērojamākās vietas saistītas ar antīkajiem dieviem, Bībeles stāstiem un dramatisko salas vēsturi. Pat pašiem prasīgākajiem senatnes lietpratējiem šeit būs ko redzēt. Pirmie iedzīvotāji uz salas nonāca jau 7000. gadā pirms mūsu ēras. Svarīgs notikums bija grieķu kolonizatoru ierašanās 12. līdz 11.gs pirms mūsu ēras, atvedot uz salu valodu, kultūru, reliģiju un tradīcijas. Šai zemei pārī gājuši grieķu, bizantiešu un krustnešu pulki, tādēļ seno pilsētu drupas ar teātriem un dievnamiem mijas ar antīkiem klosteriem un viduslaiku cietokšņiem.
Kiprieši ir daudzu Vidusjūras reģiona tautu sajaukums, tie ir atvērti un viesmīlīgi ļaudis, kas priecīgi palīdzēt jebkurā problēmā. 1960. gadā Kipra, kas bija saglabājusi grieķu valodu un kultūru, kļuva par neatkarīgu republiku. Kopš 1974. gada jūlija dramatiskajiem notikumiem Kipras salas ziemeļu daļu kontrolē Turcija.
Lielākie tūrisma centri Kiprā ir Larnaka, Nikosija, Limasola, Aja Napa un Pafosa.
Larnaka ir otra nozīmīgākā Kipras dienvidu osta. Pilsētas ilgā vēsture sniedzas gadsimtu dzīlēs un ir bagātīgi apaugusi ar dažādām leģendām. Larnaka ir izveidojusies vietā, kur reiz atradās Kitiona - pati vecākā zināmā pasaules pilsēta, kuru, kā vēsta Bībele, dibinājis Noasa mazdēls. Larnakas vizītkarte ir Finikudes krastmala, no kuras paveras lielisks skats uz līci ar daudzajām jahtām un laivām. Šī ir iecienīta atpūtas un nesteidzīgu pastaigu vieta, kur var pasēdēt omulīgā tavernā vai restorānā un baudīt lielisko jūras ainavu.
Nikosija ir Kipras galvaspilsēta, kas ir sadalīta divās daļās. Tā nosaukta par godu savam dibinātājam Lefkosam, Ptolomeja I dēlam. Pilsētas senāko daļu ieskauj valnis, ko uzcēla venēcieši XVI g.s. beigās. Sv. Joanna katedrāle izcila ar brīnišķīgajām freskām. Kipras Nacionālais muzejā ir savākta vislielākā salas dārgumu kolekcija.
Limasola ir Kipras otrā lielākā pilsēta. Pilsētā ir daudz vēsturisku pieminekļu, tai skaitā sena pils, kas brīnišķīgi saglabājusies līdz mūsdienām, tomēr Limasolu pazīst galvenokārt dēļ lieliskās pludmales, kā arī vīnkopības tradīcijām. Ir iemesls Limasolu (Lemesos) uzskatīt par jautrāko Kipras pilsētu. Šeit ir cieņā dažādu raksturu festivāli, krāšņākais no kuriem ir Vīna festivāls, kas veltīts vīndaru aizbildnim Dionīsam. Festivāls ilgst vairākas dienas, kura laikā jautru priekšnesumu, dziesmu un deju pavadībā vietējie vīndari cienā festivāla dalībniekus ar vīnu. Vidēji katrs trešais Kipras viesis pavada laiku baudīdams sauli lieliskajās Amatus līča pludmalēs. Šeit uzņem atpūtniekus arī ziemā, kad citos kūrortos sezona ir noslēgusies.
Aja Napa (Agia Napa) nozīmē "svētais mežs". No maza zvejnieku ciemata par jauniešu iecienītu, augstas klases kūrortu tas pārvērtās pēc 1974. gada Kipras okupācijas, kad netālu esošā Famagusta - visapmeklētākā Kipras pilsēta, nokļuva Turcijas okupācijas zonā. Aja Napa ievērojama ar aktīvu nakts dzīvi, lielāko akvaparku, Jūras muzeju un tieši šeit atrodas labākās Kipras pludmales.
Pafosa (Pafos) - Romas impērijas perioda Kipras galvaspilsēta atrodas salas dienvidrietumu piekrastē. Tieši šeit, netālu no Pafosas, atrodas vieta, kur, kā vēsta leģendas, no jūras putām krastā izkāpa mīlas un skaistuma dieviete Afrodīte. Šeit var apmeklēt romiešu senpilsētu Kuriumu ar tās romiešu teātri, Kolosas cietoksni, Dionīsa māju, kurā ir lieliski saglabājušās mozaīku grīdas, Sv Solomoni katakombas, Sv. Pāvila kolonnu, Ciedru ieleju un daudz ko citu.. Mūsdienās Pafosa un tās apkaime ir kļuvusi par nozīmīgu Kipras tūrisma centru ar lieliskām viesnīcām un pludmalēm.
Iespējams doties arī ceļojumā uz Kipras sirdi - Trodosa kalniem. Tas ir viens no gleznainākajiem Vidusjūras nostūriem. Ceļš vedīs cauri jaukajiem kalnu ciematiņiem, kas ir saglabājuši savu nacionālo stilu un neatkārtojamo kolorītu daudzu gadsimtu garumā. Iespējams apmeklēt Troni virsotni (Panagijas troni). Blakus šai svētajai vietai ir apbedīts arhibīskaps Makarioss III, kas bija Kipras pirmais prezidents. Noteikti jāapmeklē Kikkos klosteri, kas būvēts 1092.gadā, kur glabājas Svētās Dievmātes Marijas svētbilde, ko radījis Svētais Lūkass, viens no divpadsmit apustuļiem.
Varam palīdzēt ar aviobiļešu, naktmītņu un auto rezervācijām, kā arī ar ceļojuma maršruta plānošanu!