Madeiras sala jau vairāk kā 10 gadus ir manā sapņu ceļojumu galamērķu sarakstā. Taču tikai šoruden beidzot zvaigznes sakritušas man labvēlīgi un septembrī pamanot tiešā čārterreisa aviobiļetes no Viļņas uz Madeiru par 300 eiro par personu, izlemju, ka šoreiz skolēnu rudens brīvlaiku ar Jāni pavadīsim šajā mūžīgā pavasara salā Atlantijas okeānā.

      Ideja par Lielā Lāča takas pārgājienu kā vienu no šīs vasaras ģimenes ceļojuma iespējamajiem variantiem mums ar Jāni radās jau pavasarī, kad regulāri kopā ar bērniem sākām brīvdienās iet pārgājienos pa Latvijas mežiem. Tomēr biedēja doma par to, ka šādā ceļojumā būtu jānes līdzi smagas mugursomas ar telti, guļammaisiem un pārējo nakšņošanai teltīs nepieciešamo ekipējumu. Tādēļ nosvērāmies par labu Slovākijas Tatru pārgājienam (no mājiņas uz mājiņu) un gatavojāmies augusta otrajā pusē doties šādā vairāku dienu pārgājienā kopā ar bērniem.

      Taču augustā, nedēļu pirms ceļojuma, mums nācās savus plānus mainīt, jo Polijā strauji pakāpās Covid 19 kumulatīvais rādītājs, kas nozīmēja, ka mums pēc ceļojuma kopā ar bērniem nāktos 14 dienas pavadīt pašizolācijā un bērniem būtu jākavē skola. Tādēļ izdarījām izvēli par labu Lielā Lāča takai, jo Somijā augustā bija vieni no zemākajiem Covid 19 rādītājiem Eiropā.

      Ceļojumā devāmies kopā ar saviem diviem dēliem (Markuss- 13 g.v. un Reinis- 9.g.v.). Šī bija mūsu pirmā kopīgā pieredze vairāku dienu pārgājienā, pietam ar smagām mugursomām, tādēļ, protams, bijām nobažījušies, vai bērniem šāds piedzīvojums nebūs par grūtu. Taču paļāvāmies uz to, ka šajā vasarā gūtā pieredze vienas dienas pārgājienos tepat Latvijā, kuros devāmies teju vai katrā nedēļas nogali, būs devusi pietiekamu rūdījumu puikām, lai viņi šādu garāku pārgājienu varētu gan fiziski, gan morāli izturēt.

      Plānojām 82 km garo taku iet bērniem piemērotā tempā- necenšoties visu taku pieveikt 4 dienās, kā to parasti īsteno pieaugušie. Iepriekš nerezervējām naktsmītnes un prāmi dienām pēc pārgājiena, jo nevēlējāmies ierobežot sevi laikā. Atvēlējām takai tik dienas, cik būs nepieciešams, lai izbaudītu šo pārgājienu tik komfortabli, cik nu vien tas ir iespējams šādos mums neierastos apstākļos.

      Iepriekšējā gadā manis organizētā Svanetijas kalnu pārgājiena grupas biedru mudināta atkal īstenot kādu kalnu piedzīvojumu mazai ceļotāju grupai, ieinteresējos par iespēju izmantot tiešo reisu no Rīgas uz Tirānu Albānijā, lai iepazītu jaunu ceļojumu galamērķi- Albānijas Alpu kalnus un Adrijas jūras pludmales. Tā kā primāri mani interesē vairāku dienu pārgājieni kalnos, tad atradu iespēju ar mazo grupu gida pavadībā doties 4 dienu pārgājienā Valbona Nacionālajā Parkā, pēc tam izbaudot atpūtu Adrijas jūras pludmalē Golem kūrortā Albānijā. Atradām lieliskus grupas biedrus- kalnu pārgājienu entuziastus un bijām gatavi piedzīvojumam.

15.-22.07.2018

      Kā man radās ideja noorganizēt šo kalnu pārgājienu grupai?

      Pēdējo gadu laikā esmu sapratusi, ka visvairāk ceļojumos mani saista tieši kalnu pārgājieni- un nevis vienas dienas kalnu pastaigas ar atgriešanos tajā pašā viesnīcā vakarā, bet gan iespēja ar mugursomu plecos doties ar kājām pa kalnu takām uz priekšu no vienas naktsmītnes līdz nākamajai un katru dienu baudīt citas kalnu ainavas. Un vēl, pateicoties cilvēku jūsmīgajām atsauksmēm par gruzīnu patieso viesmīlību un krāšņajiem kalnu skatiem, manī jau kādu laiku bija interese aizceļot uz šo valsti. Tobrīd, kad radās ideja par Svanetijas pārgājienu, šķita, ka šoreiz Jānis nevarēs doties kopā ar mani ceļojumā darba dēļ, tādēļ izlēmu noorganizēt ceļotāju grupiņu, lai varētu īstenot savu ieceri un izbaudīt kalnu pārgājienu Kaukāza kalnos Gruzijā. Tad nu atlika vien sagatavot grupas ceļojuma piedāvājumu un dažu dienu laikā atradās arī braucēji! Un lieliski, ka arī Jānim izdevās pievienoties šajā ceļojumāJ Kalnu pārgājiena sadaļu uzticēju noorganizēt savam sadarbības partnerim Gruzijā, jo paļāvos, ka viņš atradīs mums labāko kalnu gidu, draudzīgākos šoferīšus un viesmīlīgākos naktsmītņu saimniekus. Un tad jau ceļojums varēja sākties.