Lētas aviobiļetes uz Gruziju
Gruzija ir ļoti daudzveidīga un interesanta gan dabas un kalnu mīļotājiem, gan kultūras un arhitektūras cienītājiem, gan gardēžiem. Tā ir valsts, kur dziesmas un vīns lejas nepiespiesti kā straujas kalnu upes, kur nogatavojas saldākās vīnogas un sarkanākie arbūzi, kura sagaida savus viesus ar dāsnu virtuvi un nekad neaizmirstamu viesmīlību. Gruzīni mēdz teikt, ka viesis ir dieva dāvana.
Ekonomiskie lidojumi uz Kutaisi, ļauj iepazīt šo vienu no visskaistākajām un senākajām Gruzijas pilsētām, kas atrodas Rietumgruzijā, gleznainās Rioni upes krastā.Tikai 13km no Kutaisi atrodas ievērojamais Gelati klosteris - kādreiz bijis apgaismības galvenais centrs Gruzijā.
Par Gudauri slēpošanas kūrortu: Tā novietojums Dienvidu pusē nodrošina bagātīgu saules gaismu visa gada garumā. Sniegs kalnu virsotnēs šeit parādās novembrī, un apmēram divus metrus biezā sniega sega parasti turas līdz pat maijam. Gudauri atrodas Kazbegi reģionā Gruzijā, 120 kilometru attālumā no Tbilisi. Kalna augstums - 2196 metri.
Galvenās četras nobrauciena trase sākas pie Gudauri ciema, kur atrodas pacēlājs, un tās ceļi izvietoti 3000 un 2000 metru augstuma posmā – ar 16 kilometru kopējo trašu garumu. Pieredzējušiem slēpotājiem Gudauri kūrorts piedāvā visus četrus nobrauciena trases veidus: slalomu, gigant-slalomu, super-slalomu un ātruma slēpošanu. Nogāzes vidējais sniega seguma dziļums ir 1,5 metri.
Tur atrodas pieci (trīs un četru sēdvietu) ērti slēpošanas krēslu pacēlāji, ko konstruējis Austrijas uzņēmums “Doppelmayer”. Pirmais (zemākais) slēpošanas pacēlājs izvietots tieši aiz hoteļiem 2000 metru augstumā Slēpošanas pacēlāju stacijas atrodas augstumā starp 2000 un 3250 metriem.
Par Bakuriani slēpošanas kūrortu: Bakuriani ir kalnu kūrorts, kas darbojas visa gada garumā. Tas ir bijis pirmais Gruzijas slēpošanas kūrorts. Apgabals kļuva slavens 19. gadsimtā, kad Romanovu ģimene attīstīja šo zonu kā sporta, atpūtas rezervātu un kalnu patvērumu. Viņi pat nolīga Gustavu Eifeli, lai viņš projektētu tiltu šaursliežu dzelzceļam augšup uz zaļajām pļavām. Tur Krievijas aristokrātija baudīja bagātīgos skujkoku mežus, kristālskaidro gaisu un elpu aizraujošās ainavas.
Neaptverama saules gaisma, augsts kalnu klimats, sniegiem bagātā ziema, 12 dažādas sarežģītības slēpošanas trases, iespaidīgi skati, slavenā Gruzīnu virtuve, kā arī ģimenes atmosfēra – tas viss padara neaizmirstamu ziemas pavadīšanu šeit!
Slēpošanas sezona ilgst no decembra līdz pat aprīļa vidum.
Kūrorts atrodas 1700 m augstumā, Trialeckas kalnu grēdas ziemeļu nogāzē – Boržomī nacionālā parka teritorijā. Šis ir sens un ļoti populārs slēpošanas kūrorts, Gruzijas ziemas sporta veidu „galvaspilsēta”. Pateicoties priežu un egļu mežiem, kas aptver kūrortu, šeit ir izveidojies īpašs mikroklimats, ar īpaši svaigu un tīru gaisu. Vidējā temperatūra ziemā -6º;-7ºC, saulains.
Diemžēl, funkcionējošu trašu šeit ir diezgan maz – divas: Kohta 1 (1500m gara) un Kohta 2 (3000m gara). Uz katra trošu ceļa ir gan „krēslinieks”, gan parastais kalnā „uzvilcējs-pacēlājs”. Nogāzes ir diezgan stāvas – līdz 52º, tāpēc slēpotājiem-iesācējiem ieteicams slēpot uz plato.
Sniegs Bakuriani ir daudz čaganāks un pūkaināks kā Gudauri. No decembra līdz aprīlim sniega sega ir aptuveni metru bieza. Uz šo brīdi Bakuriani kūrortu varētu vairāk saukt par ģimenes, ne tik daudz par sporta un jauniešu kūrortu.
Batumi
Batumi- tā atrodas 150 km attālumā no Kutaisi, pavisam tuvu Turcijai. Šeit ir maigs subtropu klimats, kalnaini skati un gleznaina jūra. Atpūtnieku sezona šeit ilgst apmēram pusgadu - no aprīļa līdz oktobra sākumam. Krodziņi stiepjas virknēs gar piekrasti un mazliet atgādina Vidusjūras kūrortiem tik raksturīgo atmosfēru. Savukārt kultūras un dabas mīļi gan pašā pilsētā, gan tās tuvējā apkaimē var aplūkot dažādus neparastus galamērķus - mošejas, katoļu, armēņu un pareizticīgo baznīcas, ievērojamo zelta aunādas statuju, kā arī Pompeju arhitektūras pārpalikumu līdzinieku Goni cietoksni. Pilsētas tiešā tuvumā atrodas arī 1912. gadā dibinātais botāniskais dārzs ar diviem tūkstošiem augu šķirņu no gandrīz visiem pasaules kontinentiem, kā arī patiešām augstais Mahunceti ūdenskritums, kuru ieskauj ne ar ko nesalīdzināmi skati.
Gruzijas skaistuma epicentrs ir Svanetijas kalnu reģions. Svanetija ir kalnu kāpēju paradīze – te var veikt visdažādākos kalnu pārgājienus – no vienkāršām vienas dienas pastaigām vai 2–3 dienu pārgājieniem pa marķētām takām līdz kāpšanai virsotnēs, piemēram, uz Lailu vai nedaudz grūtāko Tetnuldi, vai augstākās grūtības pakāpes maršrutiem uz Šharu vai Užbu, kuru uzskata par vienu no visgrūtāk sasniedzamajām Kaukāza virsotnēm, kas pa spēkam tikai ļoti labi sagatavotiem alpīnistiem. Unikālie Svanetijas ciemi gleznainajā ielejā, kuru noslēdz varena kalnu grēda ar Gruzijas augstāko virsotni Šharu, viduslaiku arhitektūra ar tipiskajiem svanu aizsargtorņiem, savrupais dzīvesveids skarbajā kalnu vidē ir tas, kas vilina ceļotājus apskatīt šo UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto apkārtni.
Tbilisi pilsēta ir kā kultūru sajaukums, tajā vienkopus ir 19.gadsimta staltās ēkas un Narikala - vecpilsēta pie straujās Mtkvari, senā baznīca Jvari un milzīgā modernā katedrāle Samebi. Par pilsētas kultūras sajaukumu liecina Sēra vannu kvartāls, kur līdzās atrodas Metehi baznīca, sinagoga un mošeja. Tbilisi ir jauka un mīlīga, ārzemniekiem nesaprotama un haotiska, taču skaista ar kalniem un lejām, mazām šaurām ieliņām un neticami šarmantiem piecentra rajoniem, kur milzīgajos māju iekšpagalmos sānu pie sāna gozējas pusšķībi dzīvoklīši un balkoniņi. Senās pirtis jau Aleksandrs Puškins un Aleksandrs Dimā nodēvēja par labākajām jebkad baudītajām.
Mcheta – senā Gruzijas galvaspilsēta, saukta arī Otrā Jeruzaleme, atrodas 20 km no galvaspilsētas Tbilisi. Tā ir Gruzijas svarīgākais kristietības centrs kopš 10. gadsimta. Galvenais pilsētas apskates objekts ir Svetichoveli katedrāle, celta 11. gs. Tā slavena kā vieta, kur esot apglabāta Kristus mantija. Milzīgās būves augšdaļā ir lieli kupoli, skaistas fasādes, kas rotātas ar dekoratīvajām arkām un kokgriezumiem. Kopš seniem laikiem tā skaitās centrālā Gruzijas baznīca un viena no galvenajām kultūras vietām līdz pat šai dienai. No kalna, kur atrodas Džvari klosteris paveras elpu aizraujošs skats uz vietu, kur satek divas upes – Kura un Aragvi. Tas ir pirmais Gruzijas UNESCO mantojuma objekts, un tā vēstures pirmsākumi datējami ar 545. gadu. Runā, ja neesi bijis Mchetā, tu neesi bijis Gruzijā.
Kahetija ir viens no slavenākajiem Gruzijas vīna reģioniem. Daudzi ir dzirdējuši par gruzīnu vīnu, taču reti kurš zina, ka viena no divām pasaules vīna darīšanas metodēm radusies tieši Gruzijā. Kahetijas pirmais apskates objekts - Cinandali muzejs. Muiža visus apbur ar pasakaino dārzu, pili un brīnumaino skatu, kas paveras uz Alazanas ieleju. Te ciemojies Puškins un Ļermontovs, bet Gribojedovs bijis muižas saimnieka znots un tieši te pirmo reizi nolasījis savu darbu “Gudra cilvēka nelaime”. Vēlāk Cinandales muižu mantojumā pārņēmis gruzīnu romantisma dibinātājs Aleksandrs Čavčavadze (1786.-1846. g.). Noteikti jāizbauda nacionālā šova programma, gruzīnu ēdieni, tradicionālais vīns.
Boržomi pilsēta izvietojusies kalnos abpus Mtkvaras upes krastiem. Pilsētas strauja attīstība aizsākās 19. gadsimta beigās, kad tika atklāta leģendārā Boržomi minerālūdens rūpnīca. Kopš Boržomi pilsētas uzplaukuma, šeit slejas pasakaini, kokgriezumiem rotāti nami, kas celti kā turīgo ģimeņu vasarnīcas. Boržomi atrodas arī viena no bijušām Romanovu dinastijas vasarnīcām. Elegance Boržomi vēsturiskajā apbūvē jūtama gan stacijas ēkas vaibstos, gan vietējā parka plānojumā, kura dziļumā atrodas labiekārtota piekļuves vieta leģendārajam minerālūdenim. Minerālūdens parks atjaunots 2005. gadā. Kalnu ieskautā Boržomi ieleja ir viena no Gruzijas pērlēm, un tai var veltīt pat atsevišķu braucienu.
Gruzija ir zeme, kas tikai tagad atgūstas no dažādiem notikumiem, kas kavējuši valsts uzplaukumu. Kā valsts tā ir pastāvējusi tikai no 1918. – 1921. gadam, kā arī pēc PSRS sabrukuma, taču 2008. gada notikumi un dažādas ekonomiskās problēmas agrāk un šodien nerada iespaidu, ka attīstība būs ātra. Taču tā sirds atvērtība, pozitīvisms un viesmīlība, kas piemīt šai tautai, nezinu, kur vēl ir sastopama, un tā ir galvenā šī ceļojuma pievienotā vērtība.